Akadēmiskais centrs
Savos pētījumos studenti katrs nedēļas garumā novēroja vienu vietni – Instagram, Facebook, Twitter, Telegram, TikTok, un Youtube. Studentu pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi ir dezinformācijas naratīvi un cik bieži tā ir sastopama, lietotājam uzturoties sociālajos medijos.
No studentu pētījumiem varēja identificēt galvenos dezinformācijas naratīvus šajā laika periodā, kas ietvēra divus būtiskākos karu Ukrainā un Covid-19 pandēmijas tēmas. Studenti identificēja arī biežāk lietotos tēmturus zem dezinformatīva satura, kas bieži vien aicināja it kā domāt kritiski, apstrīdot vispār pieņemtās patiesības. Tā piemēram, Covid-19 tēmās tie bija #novaccine, #factsoverfear, vai #criticalthiking. Bet Ukrainas kara gadījumā #ЗаПобеду, #нетфашизму.
Kā divas būtiskākās dezinformācijas tēmas ārpus lielajiem virzieniem, tik identificēta dezinformācija par zinātni – ar citplanētiešiem, vai kosmosu saistītas tēmas, neticami arheoloģiskie atklājumi un dabas parādības, kā arī lielu dezinformācijas daļu veidoja saturs par ārzemju slavenībām. Kā piemēru var minēt, ka mūziķe Rianna, kura šobrīd ir bērna gaidībās, teju vai katru dienu pasaulē laida mazuli, lai gan viņas grūtniecība vēl nav beigu posmā.
Iezīmējās arī katras platformas nianses attiecībā uz dezinformācijas formātu un tēmām – kamēr Twitter vidē dominēja karš Ukrainā, tikmēr Instagram vidē aktuālāka bija tieši dezinformācija par slavenību dzīvi. Telegram bija novērojamas tieši šai vietnei raksturīgas tēmas ar dažādiem krāpšanas mēģinājumiem. Tomēr jāmin, ka Telegram ir īpaši grūti pētāma vietne tās uzbūves dēļ (komunikācija grupās), jo ir iespējams sekot līdzi grupām, kas izplata dezinformāciju, bet tajā pašā laikā var būt arī grupas, kurās šāda veida informācija nav aktuāla, skaidro studiju kursa "Sociālie mediji un digitālā kultūra" docētāja Dr.sc.comm. Līva Kalnača. TikTok vidē interesanti iezīmējās, ka, ņemot vērā pašas platformas izklaidējošo raksturu, video, kas ir veidoti ar humoristisku noskaņu, bieži mēdz kļūt par dezinformāciju, lietotājiem neiedziļinoties, ka pasniegtā informācija nav domāta kā patiesība. Šajā platformā ļoti daudz bija sastopami dziļviltojumu (deepfake) video, kurus viegli bija identificēt kā nepatiesus – dažādi valsts vīri izpildot kādus izaicinājumu vai slavenības neierastās situācijās.
Runājot par satura dažādību, tad visās vietnēs visbiežāk tiek izmantoti vizuāli attēli vai video, kas satur dezinformāciju, teksta ierakstus atstājot mazākumā. Studentu novērojumos tieši vizuālais saturs visbiežāk arī ļauj secināt, ka ieraksts ir dezinformācija, attēlam nesakrītot ar tekstu vai video, atainojot nesaistītus notikumus.
Studenti atzinīgi novērtēja platformu līdzdalību dezinformācijas satura pārbaudē, atzīstot, ka dezinformatīvi ziņojumi tiek atzīmēti un dzēsti, tāpat tika secināts, ka bieži vien zem dezinformatīviem ierakstiem ir liels komentāru daudzums, kur citi tīkla lietotāji brīdina par dezinformāciju konkrētajā publikācijā.
Lai atpazītu dezinformāciju, studenti izmantoja attēlu meklēšanas rīkus, pārbaudīja faktus un meklēja informāciju ārpus konkrētā ieraksta. Būtiskākais secinājums visiem studentiem bija viens – savā ikdienas dzīvē digitālajā vidē ir bijuši medijpratīgi lietotāji, jo viņu sociālo mediju laika līnijās dezinformācijas saturs parādījās minimāli vai neparādījās nemaz. Tātad iepriekš studenti sociālos medijus ir izmantojuši atbildīgi un izvērtējuši tur atrodamo saturu. Tomēr dezinformācijas saturs sociālajos medijos ir plašs. Nokļūstot līdz kādam ierakstam, kas satur dezinformāciju un ar to veicot kādu interakciju, pateicoties sociālo mediju algoritmiem, bija lielāka iespējamība saskarties ar dezinformāciju platformas turpmākā lietošanā.
Kopumā vērtējot novērojuma rezultātus, L. Kalnača secina, ka var izšķirt divus dezinformācijas veidus: pirmais būs saistīts ar tā brīža aktualitāti, kā piemēram karš Ukrainā vai Covid-19, bet vienlaikus ir sastopams arī otrs veids – ikdienišķā dezinformācija par zinātni, dažādiem faktiem un slavenībām, kuru aktualitāte sociālajos medijos ir nemainīga.
Pieaugot informācijas apjomam un sociālo mediju patēriņam ikdienā, ir būtiski pievērst uzmanību saturam, kuru lietojam tiešsaistē un, pamanot aizdomīgu informāciju, to pārbaudīt. Atgādinājumam, studenti sagatavoja pirmos pārbaudes punktus, saskaroties ar dezinformāciju:
- Avota uzticamība
- Publikācijas laiks
- Komentāri zem ieraksta
- Faktu pārbaude uzticamos ziņu avotos
- Meklēšana pēc atslēgas vārdiem dažādos interneta pārlūkos.
